Saulkrastu novada bibliotēka – vieta, kur smelties iedvesmu. Intervija ar bibliotēkas vadītāju Ilzi Dzintari

Bieži dzirdam sabiedrībā dominējošu viedokli, ka mums nepieciešamā informācija ir visapkārt, tikai vajag mācēt to paņemt. Ja tas ir tā, tad kādēļ vajadzīgas bibliotēkas?

Četru dienu laikā no 12.-15. janvārim kopš bibliotēkas Latvijā atvērtas apmeklētājiem, Saulkrastu novada bibliotēka izsniegusi 427 grāmatas 205 lasītājiem.

Bibliotēka ir piešķīrusi 168 lasītājiem autorizācijas datus, lai varētu reģistrēties 3td e-grāmatu bibliotēkā. Lasītāji atzinīgi ir novērtējuši iespēju autorizācijas datus iegūt arī attālināti.

Bibliotēka iepērk jaunās grāmatas, jo liels pieprasījums ir pēc jaunākajām iznākušajām daiļliteratūras grāmatām.

Vai bibliotēka ir vieta, kur gūt mierinājumu šajā laikā? Vieta, kur smelties iedvesmu un kultūras devu? Vieta, kas paceļ virs ikdienišķajām rūpēm, kas šobrīd ir tik nomācošas?

Bibliotēkas fenomens ir tāds, ka tā ir daudzfunkcionāla iestāde, kas ir atbildīga par saviem lasītājiem. Vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Bibliotēka pilda arī kultūras mantojuma saglabāšanas funkciju, mūžizglītības un cilvēcisko kontaktu tīkla veidošanas funkciju. Un, protams, tā ir atbildīga arī par jaunajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām. Daļai cilvēku bibliotēka ir patvērums. Viņi nāk atrast sev nepieciešamo informāciju, kā arī atpūsties no ikdienas, noslēgties no ārpasaules. Klusumā strādāt vai mācīties. Cilvēkam ir nepieciešama komunikācija, un to viņš daudzreiz meklē arī bibliotēkā. Bieži dzirdam sabiedrībā dominējošu viedokli, ka mums nepieciešamā informācija ir visapkārt, tikai vajag mācēt to paņemt. Ja tas ir tā, tad kādēļ vajadzīgas bibliotēkas? Bibliotēka pastāv no cilvēku vēlēšanās izzināt pasauli, vēlmes lasīt drukāto grāmatu. Bibliotekāri nereti ir tie, kuri māca kritiski vērtēt informāciju, kas mūsdienās ir ļoti aktuāls medijpratības jautājums. Viņi nenoliedzami ir informācijas un zināšanu sabiedrības veidotāji.

Vai ir manāms lielāks cilvēku “izsalkums” pēc grāmatām un bibliotēkas pakalpojumiem pandēmijas laikā?

Ārkārtas situācijā bibliotēka strādā atbilstoši visiem drošības pasākumiem. Janvārī atsākām izsniegt un saņemt grāmatas pēc iepriekšēja pieraksta, tomēr bibliotēkas lasītavas apmeklētājiem ir slēgtas. Tās ir lielas pārmaiņas. Pasākumi, izstādes, dažādas lasīšanas veicināšanas aktivitātes, radošās darbnīcas, lietotāju datormācības nenotiek vispār, jo cilvēki nedrīkst pulcēties. Lielāks pieprasījums ir pēc grāmatām. Patīkami pārsteidza ne tikai bibliotekāru, bet arī lasītāju vēlme pieņemt jaunus izaicinājumus – pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu tikai virtuāli. Pieaug pieprasījums pēc autorizācijas rīkiem, lai piekļūtu e-grāmatu bibliotēkai. Tajā bez maksas tiek piedāvātas daudzas e-grāmatas internetā lasīšanai latviešu valodā. Vērtējot notikumus Latvijas grāmatniecībā, būtiski ir palielinājušās grāmatu cenas, bet to tirāža – samazinājusies. Tas noteikti ietekmē arī bibliotēkas iespējas pilnvērtīgi komplektēt atbilstošo izdevumu skaitu. Cilvēki ļoti gaida, kad mēs iepirksim jaunās grāmatas, jo tās ir pieprasītas un lasītas.

Kādas grāmatas tiek pārsvarā lasītas? Romāni? Populārzinātniskās? Vēsturiskās? Ko tas liecina?

Pagājušogad pieaugušie lasītāji priekšroku deva latviešu autoru grāmatām un ārzemju tulkotajai literatūrai. Bērniem populāri joprojām ir Džefa Kinnija „Grega dienasgrāmata” sērijas izdevumi. Nozaru literatūrā ļoti pieprasītas ir mākslinieku, rakstnieku, aktieru, politiķu un vēsturisko personu autobiogrāfijas. Cilvēkus aizrauj arī filozofiska un psiholoģiska literatūra. Mācībām tiek pieprasītas grāmatas par pedagoģiju, arī ekonomiku un jurisprudenci. Uzskatu, ka cilvēku izvēli ļoti ietekmē arī plašsaziņas līdzekļi – par žurnālos un avīzēs publicētajām grāmatām tiek taujāts bibliotēkā. Arī radio raidījumos „Kultūras rondo” un „Radio mazā lasītava” dzirdētais rosina lasītājus interesēties bibliotēkā par konkrētiem literatūras jaunumiem.

Šobrīd daudzi cilvēki nevar atļauties nopirkt grāmatas, jo ir zaudējuši darbu un palikuši bez ienākumiem. Izglītoti cilvēki dodas pensijā, bet interese par grāmatām saglabājas. Viņi grib lasīt augstas kvalitātes literatūru, kas liek domāt, izzināt un analizēt.

Ne tikai bibliotēka iepriecina lasītājus ar jaunām grāmatām, – arī paši lasītāji ir papildinājuši bibliotēkas grāmatu krājumu. Sirsnīgi pateicamies par dāvinājumu cilvēkiem, kuriem lasīšana ir aizraušanās un kuri labprāt dalās ar savām grāmatām, lai tās izlasītu arī citi tikpat dedzīgi lasītāji.

Ko Tev pašai nozīmē būt bibliotēkas vadītājai? Cik ilgi esi saistīta ar bibliotēku? Kāda ir Tava misija?

Manā uztverē ikviena bibliotēka ir paradīze, kur smelties visas dzīves gudrības un zināšanas – gan tradicionālajā, gan virtuālajā veidā. Un bibliotekāri ir tie, kuri veido garīgi attīstītu personību, kura spēj novērtēt garīgās vērtības, cienīt iepriekšējās paaudzēs radīto mantojumu. Bibliotekāri ir vidutāji starp zināšanām un lietotāju. Tieši tāpēc bibliotekārajā darbā, kur grāmata ir zināšanu avots, esmu aizvadījusi gandrīz 25 gadus, lai mācītu un mācītos.

Kā bibliotēkas vadītājai man ir būtiski sniegt viskvalitatīvākos informatīvos pakalpojumus lietotājiem, respektēt viņu intelektuālo brīvību un nodrošināt visiem vienlīdzīgu pieeju informācijai. Tā arī ir bibliotēkas nozīme pasaulē – saglabāt cilvēces vēsturi – zināšanas. Un bibliotekāra loma – būt vidutājam starp zināšanām un lasītāju.

Rakstu sagatavoja:

Asnate Rancāne

Saulkrastu novada domes
Komunikācijas un tūrisma nodaļa

Foto: Pēteris Gertners