Saulkrastu novada bibliotēka – vieta, kur smelties iedvesmu. Intervija ar bibliotēkas vadītāju Ilzi Dzintari

Bieži dzirdam sabiedrībā dominējošu viedokli, ka mums nepieciešamā informācija ir visapkārt, tikai vajag mācēt to paņemt. Ja tas ir tā, tad kādēļ vajadzīgas bibliotēkas?

Četru dienu laikā no 12.-15. janvārim kopš bibliotēkas Latvijā atvērtas apmeklētājiem, Saulkrastu novada bibliotēka izsniegusi 427 grāmatas 205 lasītājiem.

Bibliotēka ir piešķīrusi 168 lasītājiem autorizācijas datus, lai varētu reģistrēties 3td e-grāmatu bibliotēkā. Lasītāji atzinīgi ir novērtējuši iespēju autorizācijas datus iegūt arī attālināti.

Bibliotēka iepērk jaunās grāmatas, jo liels pieprasījums ir pēc jaunākajām iznākušajām daiļliteratūras grāmatām.

Vai bibliotēka ir vieta, kur gūt mierinājumu šajā laikā? Vieta, kur smelties iedvesmu un kultūras devu? Vieta, kas paceļ virs ikdienišķajām rūpēm, kas šobrīd ir tik nomācošas?

Bibliotēkas fenomens slēpjas tajā, ka tā ir daudzfunkcionāla iestāde, kas ir atbildīga par saviem lasītājiem. Vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Bibliotēka pilda arī kultūras mantojuma saglabāšanas funkciju, mūžizglītības un cilvēcisko kontaktu tīkla veidošanas funkciju. Un, protams, tas, kas saistīts ar jaunajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, ir arī bibliotēkas atbildībā. Daļai cilvēku bibliotēka ir patvērums. Viņi nāk atrast sev nepieciešamo informāciju, kā arī atpūsties no ikdienas, noslēgties no ārpasaules. Klusumā strādāt vai mācīties. Cilvēkam ir nepieciešama komunikācija, ko tas daudzreiz arī meklē bibliotēkā. Bieži dzirdam sabiedrībā dominējošu viedokli, ka mums nepieciešamā informācija ir visapkārt, tikai vajag mācēt to paņemt. Ja tas ir tā, tad kādēļ vajadzīgas bibliotēkas? Bibliotēka pastāv no cilvēku vēlēšanās izzināt pasauli, vēlmes lasīt drukāto grāmatu. Bibliotekāri nereti ir tie, kuri māca kritiski vērtēt informāciju, kas mūsdienās ir ļoti aktuāls medijpratības jautājums. Viņi nenoliedzami ir informācijas un zināšanu sabiedrības veidotāji.

Vai ir manāms lielāks cilvēku “izsalkums” pēc grāmatām un bibliotēkas pakalpojumiem pandēmijas laikā?

Ārkārtas situācijas laikā bibliotēka strādā atbilstoši visiem drošības pasākumiem. Janvārī atsākām grāmatu izsniegšanu un saņemšanu pēc iepriekšēja pieraksta, tomēr bibliotēkas lasītavas apmeklētājiem ir slēgtas. Tās ir lielas pārmaiņas. Pasākumi, izstādes, dažādas lasīšanas veicināšanas aktivitātes, radošās darbnīcas, lietotāju datormācības nenotiek vispār, jo cilvēki nedrīkst pulcēties. Lielāks pieprasījums ir pēc grāmatām. Patīkami pārsteidza ne tikai bibliotekāru, bet arī lasītāju vēlme pieņemt jaunus izaicinājumus – pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu tikai virtuāli. Pieaug pieprasījums pēc autorizācijas rīku piešķiršanas, lai piekļūtu e-grāmatu bibliotēkai. Tajā lasītājiem bez maksas tiek piedāvātas daudzas e-grāmatas lasīšanai latviešu valodā internetā. Vērtējot norises Latvijas grāmatniecībā, acīmredzami ir pieaugušas grāmatu cenas, savukārt to tirāža – samazinājusies. Tas viennozīmīgi ietekmē arī bibliotēkas iespējas pilnvērtīgi komplektēt atbilstošo izdevumu skaitu. Cilvēki ļoti gaida, kad bibliotēka iepirks jaunās grāmatas. Tās ir pieprasītas un lasītas.

Kādas grāmatas tiek pārsvarā lasītas? Romāni? Populārzinātniskās? Vēsturiskās? Ko tas liecina?

Pērn pieaugušo lasītāju izvēles topā bija latviešu autoru grāmatas un ārzemju tulkotā literatūra. Bērnu auditorijai Džefa Kinnija “Grega dienasgrāmata” sērijas grāmatas turpina noturēt savas pozīcijas. Nozaru literatūrā ļoti pieprasītas ir autobiogrāfijas par māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem, politiķiem un vēsturiskām personām. Cilvēkus aizrāvusi arī filozofiska un psiholoģiska literatūra. Mācībām tiek pieprasītas grāmatas pedagoģijā, arī ekonomikā un juridiskā literatūra. Manuprāt, liela ietekme uz cilvēku izvēli ir masu medijiem. Par ko tiek rakstīts žurnālos un avīzēs par to taujāts bibliotēkā. Tāpat liela ietekme ir klausoties radio, kur raidījumos “Kultūras rondo” un “Radio mazā lasītava” ir dzirdama informācija par jaunāko literatūrā.

Šobrīd daudzi cilvēki nevar atļauties nopirkt grāmatas, zaudējuši darbu un palikuši bez ienākumiem. Tāpat izglītoti cilvēki dodas pensijā, bet interese par grāmatām ir liela. Viņi grib lasīt augstas kvalitātes literatūru, kas liek domāt, izzināt un analizēt.

Ne tikai bibliotēka iepriecina lasītājus ar jaunām grāmatām, bet arī paši lasītāji ir papildinājuši bibliotēkas grāmatu krājumu. Sirsnīgi pateicamies par dāvinājumu cilvēkiem, kuriem lasīšana ir aizraušanās un, kuri labprāt dalās ar savām grāmatām, lai tās izlasītu arī citi tikpat dedzīgi lasītāji.

Ko Tev pašai nozīmē būt bibliotēkas vadītājai? Cik ilgi esi saistīta ar bibliotēku? Kāda ir Tava misija?

Manā uztverē ikviena bibliotēka ir paradīze, kur smelties visas dzīves gudrības un zināšanas. Tas attiecas gan uz tradicionālo, gan virtuālo bibliotēku. Un bibliotekāri ir tie, kuri veido garīgi attīstītu personību, kas spēj novērtēt garīgās vērtības, cienīt iepriekšējās paaudzēs radīto mantojumu. Viņi ir kā starpnieki starp zināšanām un lietotāju. Tieši tāpēc bibliotekārajā darbā esmu aizvadījusi turpat 25 gadus, lai mācītu un mācītos, kur grāmata ir zināšanu avots.

Pildot bibliotēkas vadītājas amata pienākumus man ir būtiski nodrošināt visaugstākā līmeņa informacionālos pakalpojumus lietotājiem, ievērot lietotāja intelektuālo brīvību un nodrošināt visiem vienlīdzīgu pieeju informācijai. Tā arī ir bibliotēkas loma pasaulē – saglabāt cilvēces vēsturi – zināšanas. Un bibliotekāra loma – būt par vidutāju starp zināšanām un lasītāju.

Rakstu sagatavoja:

Asnate Rancāne

Saulkrastu novada domes
Komunikācijas un tūrisma nodaļa

Foto: Pēteris Gertners