Augustā Saulkrastu novada bibliotēkas lasītavā apskatāma brīnišķīga Gitas Memmēnas fotogrāfiju izstāde ,,Mājas sajūtu pie Jūras”.
Esiet laipni aicināti apskatīt iemūžinātos mirkļus, kuros Gita ir pratusi parādīt visdažādākās noskaņas un toņkārtas, ko dāvā mūsu skaistais jūras krasts!
Gita pastāsta par sevi un fotografēšanu:
“Esmu dzimusi un augusi Rīgā, bet bērnības vasaras no 1983. gada esmu pavadījusi Zvejniekciemā. Mamma 13 gadus nostrādājā Zvejniekciema vidusskolā. Kopā ar brāli un ciema bērniem vasarā stundām pavadījām laiku pie jūras un pelnot kabatasnaudu kaimiņu kolhoza garajās vagās.
Vislielākais vasaras kārums bija pašu dārza gurķis un cukurs. Kaimiņos iepazināmies ar vasarniekiem no Maskavas, Pēterburgas, un šķita, ka vasara nekad nebeigsies.
2002.gadā izlēmu, ka piekrastes daba un miers ir labākais, ko var vēlēties meitiņai, un no Rīgas pārcēlos uz Zvejniekciemu. Un tā jau 20 gadus dzīvoju Saulkrastu novadā.
Aizraušanās ar fotogrāfiju sākās vidusskolas laikā. Pēc filmiņu attīstīšanas un bilžu izgatavošanas foto servisā, varēja redzēt, kurš no ģimenes darbojies ar fotoaparātu. Ja debesis un mākoņi, tad skaidrs, ka manējās.
Savu pašu pirmo digitālo fotokameru HP 3.2mpx 2003.gadā nopirku katalogā Anttila. Ilgi fotokamera neizturēja dēļ jūras smiltīm, tai sekoja Canon 350, tad Canon 400, Canon 5D, Canon 6D un katru atceros ar mīļumu, jo kopā pie jūras tika pavadīts daudz vērtīgu mācību un skaistu radošu mirkļu.
2004.gadā uzsāku darba gaitas Saulkrastu tūrisma informācijas centrā. Reklāmas materiāliem bieži pietrūka fotomateriāla un brīvajā laikā no darba ar personīgo fototehniku fotografēju pasākumus, apskates objektus, tūrisma uzņēmumus, lai būtu fotomateriāli darbam. Foto arhīvam un meistarībai augot, 2011.izveidoju Facebook lapu “I ♡ Saulkrasti”, kur sāku publicēt savus darbus un informāciju.
Pēc savas iniciatīvas izveidoju un uzturēju arī darba sociālo tīklu profilus. Tika izveidota Visit Saulkrasti tūrisma vietne un fotografēšanas un izkoptās rakstīšanas prasmes palīdzēja veidot vietnes saturu. Vairāku gadu garumā administrēju tūrisma vietni, sociālos tīklus, nodrošināju veiksmīgu Saulkrastu tūrisma informācijas centra darbu, sadarbojos ar Saulkrastu novada uzņēmējiem, dažādām Latvijas tūrisma asociācijā un brīvos brīžus uzticīgi veltīju mīļākajai nodarbei – pastaigām pie jūras ar fotokameru, kas ļāva arī novērot to, kas notiek novadā – piekrastē, kāpās un vietās, kur var piekļūt tikai ar kājām vai divriteni.
2013.gadā saņēmu Latvijas tūrisma profesionāļu apbalvojumu “Gada cilvēks tūrismā 2013” nominācijā “Tūrisma informācijas centra vadītājs 2013”, 2014.gadā saņēmu iedzīvotāju un kolēģu atzinību, saņemot Saulkrastu Lielo balvu, 2018.gadā īpašajā nominācijā saņēmu apbalvojumu par kvalitatīvu darbu, atbildības izjūtu pret profesionālajiem pienākumiem un Saulkrastu vārda popularizēšanu.
Kopš 2020.gada strādāju Vidzemes tūrisma asociācijā.
Bet kā viss patiesībā sākās?! Kur aizsākās mīlestība pret fotogrāfiju? Viss sākās ar tēti. Bērnībā tētis ļāva piedalīties fotofilmiņu attīstīšanas procesā un fotogrāfiju izgatavošanā, jo fotografēšana bija arī viņa sirdslieta. Mūsu uzdevums bija sekot, lai telpā neiekļūst gaisma un viss bilžu izgatavošanas process likās kaut kas tik neparast – ārpus ierastā.
Kāpēc tieši jūra un piekrastes daba dominē manās bildēs? Esmu pateicīga Dabai par pieņemšanu, mieru, stiprinājumu un dziedinājumu. Dažādās dzīves situācijās, Daba ir devusi iespēju pārkārtoties, sakārtoties un ieraudzīt gaismas klātbūtni it visā. Kā pasakās kamola pavediens, kurš parāda īsto ceļu. Caur fotogrāfijām dodu tālāk to, ko esmu saņēmusi bez maksas un ar lielu mīlestību no Radītāja. Lai arī daudz kur ceļots un būts, piekrastes daba un Jūra ir mana Māju sajūta.”