Saulkrastu pastniecei Ilzei Freidenfeldei pastnieces darbā aizritējuši 30 gadi. Kad meita uzsāka mācības 1.klasē un gribējās darbu ar elastīgu darba laiku, Ilze sāka strādāt pastā Rīgā. Vēlāk, kad viņa pārcēlās uz dzīvi Saulkrastos, darbiņš atradās Zvejniekciema pasta nodaļā, kur viņa strādāja līdz 2009.gadam. No darba bija jāaiziet, jo Ilzei nebija autovadītāja tiesību, kas tika pieprasītas visiem pasta izvadātājiem. Un nu, 15.septembris pastniecei Ilzei Freidenfeldei Saulkrastu pasta nodaļā, bija pēdējā darba diena, jo darbs pastā uzteikts tā paša iemesla dēļ. Vaicājot, kādi ir nākotnes plāni, Ilze, ar asarām acīs, pasmaida un saka, ka mazliet atpūtīšoties un tad jau atkal meklēs darbu, jo līdz pensijai vēl atlikuši pieci gadi.
Pastnieka darbs nav viegls un to dara cilvēki, kuriem ir vēlme, prasme un aicinājums kontaktēties ar cilvēkiem. Vienmēr jābūt labā omā, jo cilvēki kopā ar avīzēm un žūrnāliem grib saņemt kādu uzmundrinājumu, laba vēlējumu, uzzināt kādu jaunu ziņu. Dažās mājās, iespējams, ir dienas, kad pastnieks ir vienīgais, kas pie mājas piestās un pārmīs kādu vārdu. Pastnieces Ilzes Freidenfeldes darba diena sākās pirms pulksten septiņiem, kad viņa devās uz pastu, lai šķirot vēstules, laikrakstus, žurnālus un sakārtotu tos izvadāšanai. Maršruts, ko Ilze mēroja, izvadājot presi, bija apmēram 20 km, jo bija jāapmeklē teju 100 novadnieku mājas. Ilze neslēpj, ka darba apjoms ar katru gadu sarucis. Ja agrāk katru dienu bija jānogādā apmēram divdesmit ierakstītās vēstules, tad tagad apjoms krietni sarucis. Vaicājot, kādi laikraksti vēl joprojām tiek abonēti Saulkrastos, Ilze nevilcinoties atbild, ka tā ir “Latvijas avīze”un “Laimīgā programma”.
Vaicājām, kura ir pastnieces Ilzes Freidenfeldes mīļākā grāmata? Viņa, nevilcinoties atbild, ka tā ir Mārgaretas Mičelas grāmata “Vējiem līdzi”, kuru lasot nācies pat raudāt. Vēl spilgtā atmiņā palikusi Džeimsa Bovena grāmata ,,Ielas kaķis, vārdā Bobs’’, kas ir patiess stāsts un pastnieci Ilzi dziļi saviļņojis.
Sakām lielu paldies Ilze Freidenfeldei par sirdsatdevi pastnieces darbā un novēlam gūt labu risinājumu, jauna darba meklējumos. Veiksmi!
Viesos dzejniece Māra Cielēna
Saulaina septembra diena un košie rudens ziedi ir piemēroti un iederīgi Dzejas dienu norisēm. Arī Saulkrastu novada bibliotēka, kuras ēka šobrīd tiek renovēta, tomēr vēlējās iesaistīties un 14.septembrī organizēja tikšanos ar dzejnieci Māru Cielēnu Saulkrastu novada vidusskolā. Dzejas dienu pasākuma galvenā auditorija bija Saulkrastu novada sākumskolas 3.un 4.klases skolēni, kuriem Māras Cielēnas dzeja un proza nav sveša. Autore pastāstīja par savu mīlestību uz grāmatām jau no agras bērnības, kā tapušas viņas pirmās pašdarinātās grāmatas un nolasīja vairākus dzejoļus no savām grāmatām, kas ir krāšņi ilustrētas un lasītāju iecienītas. Dzirdējām arī dažus dzejoļus, kas būs iekļauti Māras Cielēnas jaunajā dzejoļu krājumā ,,Bērni pa vidu un lielie pie malām’’, kas bija ļoti asprātīgi un sirsnīgi. Lai Jums skaists septembris un kāds košs un krāsains dzejolis sasilda sirdi!
Dzejas dienas Saulkrastos
8.septembrī Saulkrastu novada bibliotēkas bibliotekāres Guntra un Liene organizēja Dzejas dienu aktivitāti Saulkrastu novada vidusskolas 5.klašu skolēniem.
Šī gada Dzejas dienu moto ir “Dzeja elpo”, kas labi sasaucas ar Saulkrastu jūras tuvumu un vēju, kas padziļina un bagātina mūsu elpu. Skolas pagalmā skolēni iejutās dzejnieku ādā un meklēja vārdiem atskaņas. Ar lielu aizrautību pareizā secībā tika kārtotas dzejas rindas un prezentēts paveiktais darbs.
Pateicamies atsaucīgajiem Dzejas dienu aktivitāšu dalībniekiem un skolotājai Ivonnai Ungurei par iesaistīšanos!
Lai dzejas elpa vienmēr ir rosinoša, iedvesmojoša un atmiņā paliekoša!