Novadnieku enciklopēdija

Novadnieku enciklopēdija ir Saulkrastu novada bibliotēkas veidots informācijas resurss, kura mērķis ir iepazīstināt ar ļaudīm, kuri dzimuši vai darbojušies Saulkrastu novadā un kļuvuši plašāk pazīstami Latvijā vai pasaulē. Darba procesā tiek atklāti arvien jauni novadnieki. Patlaban elektroniskajā enciklopēdijā ir apkopoti daudzu ievērojamu cilvēku vārdi. Darbs turpinās.

Aunings Kārlis Roberts (1834–1914)
Latviešu mitoloģijas pētnieks, tulkotājs K.R.Auniņš (vācu: Karl Robert Auning) dzimis 1834.gada 18.jūnijā Bīriņu pagasta Pēterupē. Mācītājs no 1868.gada līdz 1875.gadam aktīvi darbojas latviešu literārā (draugu) biedrībā. 1914.gada 5. maija rītā turpat 80 gadu vecumā K.R.Auniņš izbeidz šīs zemes gaitas. Apbedīts tiek Cesvaines mācītāju kapos.
Skatīt vairāk

Balodis Jānis (1881–1965)
Ģenerālis J.Balodis dzimis 1981.gada 20.februārī Valkas apriņķa Trikātā. J.Balodis ar E.Balodes kundzi no 1959.gada līdz 1965.gadam vasaras pavada Saulkrastos. Pie Baložiem biežs viesis Saulkrastos ir bijušais Ārlietu ministrs Munters ar kundzi. J.Balodis mirst 1965.gada 8.augustā Saulkrastos un viņu apglabā II Meža kapos.
Skatīt vairāk

Bērziņš Jānis Voldemārs (1902 – 1992)
Literāts un mākslas kritiķis dzimis 1902. gadā Pēterupē. J. V. Bērziņš publicēja savus rakstus vairākos laikrastos: Brīvā Zeme, Sējējā un Tukuma Ziņās.  Strādājis arī Rīgas radiofonā, kur pārraidītas vairākas viņa  raidlugas. 1943.gadā kopā ar Elfrīdu Rapu sastādījis dzeju antoloģiju – Par tevi dziedu, dzimtene. Miris 1992. gada 21. oktobrī Štutgartē.

Builis Indriķis (1955)
Indriķis Builis Saulkrastos dzīvo no 1964. gada. Bijis Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas nodaļas vadītājs, kā arī Saulkrastu pilsētas valdes priekšsēdētāja vietnieks, domes deputāts, biedrības “Saulkrastu kora biedrība ANIMA” priekšsēdētājs un kopš kora ANIMA dibināšanas, tās dalībnieks.
Skatīt vairāk

Blūmentāls Rūdolfs Johans (1892 – 1938)
Karavīrs, tiesnesis Rūdolfs Johans Blūmentāls dzimis 1892. gadā Bīriņu pagastā, Pēterupes mācītājmuižā (tagad Saulkrastu teritorijā). R. J. Blūmentāls karjeru veidojis militārajā sfērā – bijis virsnieks, leitnants, virsleitnants, kapteinis, pulkvedis leitnants. No 1921. gada iecirkņa kara izmeklēšanas tiesnesis, no 1923. gada kara prokurora palīgs. Mūža laikā ieguvis vairākus apbalvojumus: Latvijas TZo IV šķ.; Krievijas Sv. So III šķ. Miris pēc operācijas 1938. g. 14. maijā Budapeštā, Ungārijā. Apbedīts Rīgā, Jēkaba kapos.

Cīrule Olga  (1888 – 1961)
Saulkrastu vidusskolas pirmsākumi meklējami Pabažos 1912. gadā, kad uz jūras kapteiņa Reisona mājām no Rīgas atbrauca jauna skolotāja Olga Veicmane (pēc laulībām Cīrule), lai skolotu kapteiņa meitu. Apkārtnē radās arī citi privātstundu gribētāji, un jau tā paša gada rudenī  nodibināja skolu. 
Skatīt vairāk

Cīrulis Emīls (1883-1968)
Rakstnieks E.Cīrulis dzimis 1883.gada 7.decembrī toreizējā Rīgas apriņķa Ikšķiles pagasta Berkaves „Pinkās”. Kara laikā dzīve aizrit Skultē, vēlāk Pabažu skolā (tā vairs nav Saulkrastos, bet Sējā, kur dzīvo pie Pabažu ezera Emīla Cīruļa brāļa Zaķa mājās). Sarakstīji lugu „Saulkrastes skolotājas” jeb „Ziedu laiks”, kur darbība norit Saulkrastē.
Skatīt vairāk

Džons Delgalvis (agrāk Jānis Dzelzgalvis) (1938)
Otrā pasaules kara laikā Jāņa Dzelzgalvja tēvs kopā ar ģimeni devās svešumā. Amerikā Jānis kļuva par Džonu, un no viņa uzvārda pazuda burts “z”, jo amerikāņiem to bija grūti izrunāt. Kopš 2003. gada mākslinieks apmeties Saulkrastos uz pastāvīgu dzīvi. Džons Delgalvis ir gleznotājs, mākslinieku studijas “J.D. Art Klubs” saimnieks.
Skatīt vairāk

Ekmanis Zintis (1958)
Bobslejists Zintis Ekmanis dzimis Pabažos 1958. gada 17. maijā.  Ekmanis beidza karjeru pēc 1994. gada Olimpiskajām spēlēm. Savas sportista karjeras laikā pārstāvējis sākotnēji Padomju Savienību, bet vēlāk – Latviju. Pašlaik Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents un valdes loceklis.
Skatīt vairāk

Engelhardts Aleksandrs Arvids (1856 – 1920) 
Pirmais Pēterupes ārsts bija Aleksandrs Arvids fon Engelhardts, kurš sāka darbu 1888. gadā pēc barona Augusta fon Pistolkorsa uzaicinājuma. Jāteic, ka vietējā daktera pienākumos ietilpa arī sanitārā uzrauga pienākumi, kā arī pārtikas preču kvalitātes kontrole tirgus dienās. Aleksandrs Arvids fon Engelhardts Pēterupē par ārstu nostrādāja 19. gadus. 1907. gadā ārsts ar ģimeni emigrē uz Vāciju.

Geka Magdalēna (1992)
Vijolnieces Magdalēnas dzimtā pilsēta ir Saulkrasti, bet kopš 11 gadu vecuma dzīvo pilsētā: vispirms Rīgā un nu jau vairāk kā 10 gadus – Parīzē. 2015. gadā Magdalēna izveidoja klaviertrio “Sōra”, 2013. gadā dibināja festivālu “Jaunie Latvijas kamermūziķi – Saulkrastiem”, savukārt 2015. gadā izveidoja “Ventspils kamermūzikas dienas”.
Skatīt vairāk

Geka – Vaska Dzintra (1950)
Režisores Dzintras Gekas filmas guvušas atzinību starptautiskos Festivālos un Latvijā. Savulaik augstu novērtētas filmas par Gunāru Janovski (1991) un Aleksandru Pelēci (1992), arī filma par Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtu “Čakstes koks”(1993). Taču par savu svētāko aicinājumu režisore uzskata filmu veidošanu par 1941. gadā izsūtītajiem bērniem – “Sibirijas bērni”
Skatīt vairāk

Grāvītis Ervīns (1973)
Ilggadējais bijušas Saulkrastu pilsētas mērs Ervīns Grāvītis dzimis 1973. gadā un ieguvis augstāko izglītību Latvijas Jūras akadēmijā. 2001. gadā bijis Skultes Ostas pārvaldes pārvaldnieks, bet tā paša gada martā ievēlēts Saulkrastu domē. 2005. gada martā atkārtoti ievēlēts Saulkrastu domē un kļuvis par domes priekšsēdētāju.
Skatīt vairāk

Jēkabsons Jēkabs (1820 – 1892)
Pēterupes kuģu būves meistars pēc kura ieteikumiem uzbūvēti vairāki divmastu un trīsmastu gafelšoneri – viens no ievērojamākajiem ir 1890. gadā Duntes jūrmalā būvētais 254 tonnu lielais trīsmasmieks «Robert». Jāatzīmē, kā Jēkabsons 1874. gadā būvēja arī Pēterupes dižākā kapteiņa un kuģu īpašnieka Miķeļa Grēves lepno burinieku «Anna Olga». Kuģu būvētāja atdusas vieta ir Pēterupes kapos. Kādreiz tur slejās tālu redzama piemiņas zīme čuguna krusts, kas arī ir 19. gadsimta lietišķās mākslas piemineklis.

Jurka Ernests (1905 – 1985)
Prozaiķis, redaktors un izdevējs Ernests Jurka dzimis 1905. gadā Pabažos, Saulkrastu novadā. 1955. gadā Austrālijā nodibina izdevniecību “Sauleskrasts”, kurā izdoti A. Iksena, V. Skaistlauka u.c. latviešu autoru darbi. Bijis žurnāla “Atbalss” redaktors un izdevējs. E. Jurkas sarakstījis un izdevis vairākas grāmatas,  vienas no pazīstamākajām ir: “Manas dzimtenes mežs”, “Ilgas pēc saules” un mazgrāmatiņu sērija par latviešu karavīriem.

Kaudzīte Reinis (1839 – 1920)
Latviešu rakstnieks un skolotājs, pirmā latviešu romāna “Mērnieku laiki” (1873) līdzautors (kopā ar brāli Matīsu). 1913. gadā atbrauc uz Saulkrastiem, lai apmestos uz dzīvi un baudītu veselīgo piejūras klimatu. Vispirms viņi mitinājās bijušajā Bīriņu krogā, tad pavisam drīz nopirka māju Skolas ielā 17 līdz ar blakus esošo nelielo dārza mājiņu.
Skatīt vairāk

Kalniņš Alfrēds (1879 – 1951)
Latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas “Baņuta” autors. Komponista dzīve ar Neibādi jeb Saulkrastiem ir saistīta jau kopš 1926. gada, kad kopā ar citiem kultūras ļaudīm viņš piedalījies Jūrmalas Palīdzības un labierīcības biedrības dibināšanas sapulcē. Šai biedrībai bija liela nozīme kūrorta attīstībā un Neibādes kultūras dzīves uzplaukumam.
Skatīt vairāk

Knīrīms Johans Vilhelms (1805 – 1869)
Pirmais mācītājs, kurš ilgāku laiku dzīvoja un darbojās Pēterupes draudzē (no 1851. gada līdz pat pēdējām savas dzīves dienām), apglabāts Pēterupes kapos. Mācītāja piemiņu glabā trīs pieminekļi: pati baznīca, vairāk nekā 130 gadus vecais ozols, kuru mācītājs pats iestādīja 1869. gadā īsi pirms nāves un balts marmora krusts Pēterupes kapsētā.
Skatīt vairāk

Krūmiņš Armands (1938)
Ķirurgs, ginekologsArmands Krūmiņš uz Saulkrastiem atbrauca 1980. gadā, lai pildītu slimnīcas galvenā ārsta pienākumus. Bijis Saulkrastu domes priekšēdētājs no 1997.g- 2005.g. Astoņi gadi pagājuši, vadot Saulkrastu pašvaldību, un vēl astoņi – deputāta amatā.
Skatīt vairāk

Lasmanis Mārtiņš (1891 – 1973)
Viņš atceras sevi Saulkrastos no tā brīža, kad ieraudzīja pasauli. Toreiz viņš ar vecākiem un māsu dzīvoja viņpus Ķīšupes. Tēvs bija Bīriņu barona mežstrādnieks, un māte – veļas mazgātāja. Būdams padsmitgadnieks sadomāja iet uz ūdeņiem, uzkāpa uz zēģelnieka. Vēlāk uz slavenās “Nelbādes”, kas tolaik bija vienīgais glaunais satiksmes līdzeklis ar Rīgu. Brauca līdz Pirmajam pasaules karam. Kad fašistus 1944. gada 13. oktobrī padzina no Rīgas, sākās atkal gaišas, rosmes pilnas dienas. Viņu ievēlēja par priekšsēdētāju, tomēr no Saulkrastu izpildkomitejas priekšsēdētāja amata viņš vēlāk aizgāja. Mārtiņš Lasmanis palīdzēja radīt un celt kolhozu “Zvejnieks”, kas kļuva par viņa otrajām mājām.

Lazovskis Ilmārs (1931 – 2003)
Pabažos vasaras pavadījis medicīnas doktors, profesors, LTF Domes loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1995) un ordeņa domes loceklis Ilmārs Lazovskis. Dzimis 1931. gada 19. novembrī Rīgā. Tēvs – žurnālists, bet māte – nodokļu inspektore. 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju tika izsūtīti vairāki ģimenes locekļi, 1944. gada septembrī kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Kurzemi un sācis mācīties Valdemārpils pamatskolā. 1945. gada jūlijā, atgriežoties Rīgā, viss bijis jāsāk no jauna.
Skatīt vairāk

Lācis Vilis (1904 – 1966)

Apmēram 20 minūšu gājienā no Pabažu stacijas, cauri melnalkšņu un bērzu jaunaudzēm, piekalnē stāvēja Vila Lāča jaunsaimniecība “Cepļi”, kurā no 1935 – 1938 gadam rakstnieks dzīvoja un strādāja. Dzimis 1904. gada 12. maijā Vecmīlgrāvī. 11 gadu vecumā bēgļu vilnis viņu aiznes uz Sibīriju. Trīs gadus rakstnieks pavada Altājā, pie pašām Mongolijas robežām. Savdabīgā Sibīrijas dzīve un cilvēki sniedz daudz spilgtu iespaidu, ko viņš mēģina attēlot dzejā un mazākos stāstiņos.
Skatīt vairāk

Līcis Normunds (dz. 1972)
Normunds Līcis ir dzimis 1972. gadā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis bakalaura grādu ar specializāciju ainavu arhitektūrā. Līdz vēlēšanām 2017. gadā viņš bija Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Kopš 2018. gada – Saulkrastu novada domes priekšēdētājs.
Skatīt vairāk

Mālmeistars Aleksandrs (1911 – 1996)
Aleksandrs Mālmeistars dzimis 1911. gadā Saulkrastu Pēterupē. Zinātnieks 1937. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultāti. Pēc tam līdz 1940. gadam strādāja Latvijas Satiksmes ministrijas Šoseju un zemesceļu departamentā un Liepājas pilsētas valdes Tehniskajā daļā par inženieri. Laikā no 1971. gada 7. jūlija līdz 1975. gada 3. jūlijam bija Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs. No 1974. līdz 1984. gadam bija PSRS Augstākās Padomes deputāts. Miris 1996. gadā, apbedīts Meža kapos Rīgā.

Muižulis Sīmanis (1858 – 1942)
Kapteinis Sīmanis Muižulis dzimis 1858. gada 23. jūnijā Pabažu pagastā “Brakšās”. Jūrnieka gaitas sācis 1876. gadā, un kā kapteinis jau no 1879. gada vadījis buriniekus “Amazia”, “Julia Katherina”, “Tantivy”, “Marta Maria” un  “Elza Auguste”, bet, ar pēdējā zaudēšanu kara gados, pārtraucis jūras braukšanu. Pēc tam palicis krastā un saimniekojis savās lauku mājās, līdzdarbojoties vietējās pašvaldības un sabiedriskajā darbā.

Neilands Jānis (1840 – 1915)
Mācītājs, kurš Skultē, Pēterupē un Carnikavā bija draudzes gans no 1871. Līdz 1883. gadam. Strādājot Skultē un Pēterupē, Neilands izveidoja kori, ar kuru 1873. gadā piedalījās I Vispārīgos Latviešu dziedāšanas svētkos. 1879. gadā Neilands iestādīja liepu aleju no baznīcas uz mācītāja māju. Apbalvots ar zelta amata krustu.

Ozolītis Herberts (1902 – 1987)
Latvijas Nacionālās operas solists. Herberts Ozolītis dzimis 1902. gada 11. februārī Rīgā, uzaudzis Vidzemes jūrmalā, Skultē. Vokālo mākslu operdziedonis apgūst Latvijas Konservatorijas pedagoga Paula Saksa klasē, ko absolvē 1930. gadā. Jau 30-tajos gados jaunais dziedonis sāk pedagoga darbu Rīgas Tautas konservatorijā, Cēsīs, Valmierā un Ventspilī. Viņš aktīvi iesaistās mākslinieku un tā laika radošās inteliģences vidē, kā arī piedalās koncertos un uzstājas Radiofonā.
Skatīt vairāk

Osis Jānis (1943 – 1991)
Mākslinieks, interjerists, gleznotājs. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (1971) un  zināšanas papildinājis Tallinas Mākslas institūtā. Kopš 1971. gada bijis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, docents (1987), profesors (1992), kopš 1997. gada rektors. Latvijas Mākslinieku savienības, Starptautiskās mākslas asociācijas B13 biedrs. Piedalās izstādēs kopš 1958. gada, vairākkārt iegūstot augstu starptautisku novērtējumu un atzinību. Vasaras pavadījis Saulkrastos.

Peilāne Marianna (1915 – 1996)
Marianna Peilāne dzimusi 1915. gada 8. februārī Madonas apriņķa Mārcienas pagasta Vilkukrogā lauku amatnieka – kurpnieka Andreja un Edes Peilānu ģimenē. Mācoties Madonas vidusskolā, Marianna daudz zīmē un jau skaidri zina, ka savu dzīvi turpmāk vēlas saistīt ar mākslu. Tomēr tēvs, strādādams par kurpnieku, nespēj meitai nodrošināt ceļu uz augstskolu, tādēļ Mariannai pašai ir jāmeklē iespējas turpināt mācības. Māksliniece Saulkrastus nosauc par savu un vīra Vladislava mākslas darbu dzimteni. 1960. gadā Peilāni vienā no visskaistākajām vietām Saulkrastos – augstajā jūrmalas kāpā, Kalnu ielā, kur aiz priedēm lejā Pēterupe vienojas ar jūru – sāk dzīvot pastāvīgi jaunuzceltajā mājā.
Skatīt vairāk

Pētersons Ingus (dz. 1959)
Dzimis 1959. gadā Gulbenē sporta trenera Aleksandra Pētersona, 5. un 6. Saeimas deputāta un ārstes ģimenē. Piecu gadu vecumā ģimene pārcēlusies uz Saulkrastiem. Ingus Pētersons mācījies Saulkrastu vidusskolā, mūzikas pamatus apguvis Zvejniekciema mūzikas skolā un Cēsu Alfrēda Kalniņa mūzikas vidusskolā. Pabeidzis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu Rīgā. Jau vidusskolā Ingus Pētersons sāka dziedāt Valmieras estrādes ansamblī, kura sastāvā kādā konkursā viņu ievēroja Raimonds Pauls. Sekoja uzaicinājums dziedāt Radio un televīzijas vieglās estrādes mūzikas orķestrī, kurā darbojoties Pētersons kļuva par populāru estrādes dziedātāju. Vēl mācoties Valsts konservatorijā, Pētersons pameta estrādi un pilnībā pievērsās operas žanram. Kā operdziedātājs uzstājies Londonas, Stokholmas, Oslo, Prāgas, Ķīles, Grācas, Vupertāles un citos operteātros.
Skatīt vairāk

fon Pistolkorss Augusts (1822 – 1886)
Vācbaltiešu virsnieks, mākslas darbu kolekcionārs un zinātnieks, Bīriņu muižas īpašnieks un viens no Saulkrastu kūrorta izveidotājiem. 1857 – 1860 gadam viņš uzbūvēja Bīriņu muižas jauno kungu māju (tagadējo Bīriņu pili). Augustu interesēja ne tikai personīgā dzīve, bet arī apkārtējās vides sakopšana un pilnveidošana, tāpēc viņš nesavtīgi ziedoja līdzekļus jaunizveidotā Neibādes kūrorta sakārtošanai. 1870. gadā Pistolkorss ierīkoja ceļu no Bīriņiem līdz Saulkrastiem (Neibādei).

fon Pistolkorss Aleksandrs (1851 – 1904)
Nākamais Bīriņu muižas īpašnieks Augusta dēls Aleksandrs fon Pistolkorss bija aktīvākais jaunās Neibādes atpūtas vietas īpašnieks un attīstības veicinātājs 19. gadsimtā beigās. 1888. gadā tika uzcelta Saulkrastu doktorāta ēka, kuru Aleksandrs fon Pistolkorss dāvināja Pēterupes luterāņu draudzei ārsta vajadzībām.

Priedīte Emma (dz. 1905)
Mākslas pinumu, tautas daiļamata meistare un grāmatas “Sakņu pinumi” autore dzimusi 1905. gadā Vidrižu pagastā “Spričās”. Emma Priedīte saviem pinumiem pati meklēja dabas materiālus koku cirsmās, mežu meliorācijas grāvjos piemērotas sīkas priežu un egļu saknītes, tās žāvēja, izplēsa un nogludināja līdzīgas skaistiem dzīpariem.

Placēns Gunārs (dz. 1927)
Pēc Rīgā pavadītas ziemas aktieris Gunārs Placēns vasaru pavadījis savā Zvejniekciema mājā “Pekstiņi” Saulkrastu novadā. Dailes teātra aktieris dzimis 1927. gada 31. augustā Madonas rajona Sausnējas pagasta Zemturu mājās. Izglītību ieguvis Sausnējas pamatskolā, Vestienas lauksaimniecības un lopkopības skolā, Vecbebru biškopības un dārzkopības tehnikumā, LPSR Valsts Teātra institūtā. Rīgas Kinostudijā viņš filmējies no 1958. gada un spēlējis 35 filmās, Dailes teātrī nospēlējis ap 150 lomu. Iegūtie apbalvojumi: Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1971), Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums (1977), IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2011), 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona komandiera 1. pakāpes goda zīme (2015) Uzņemts Teātra Zelta fondā (2012). Aktiera radošais mūžs aprakstīts Gunnara Treimaņa grāmatā “No Šveika līdz viņa majestātei ķeizaram Francim Jozefam” (Madris, 2006).
Skatīt vairāk

Postaža Lilita (1941 – 2011)
Tekstilmāksliniece un gleznotāja, kura savus darbus kopumā uzskata par personisko dienasgrāmatu, tādēļ nelabprāt no tiem šķiras. Māksliniece trīspadsmit gadus Zvejniekciemā vadīja pašdarbības gobelēnu aušanas pulciņu. Viņas mājvieta “Melnalkšņi” Zvejniekciemā būvēta 1966. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta, kur pa logu var redzēt jūru un kur vētra laikā tā atnāk līdz slieksnim.
Skatīt vairāk

Reisons Kārlis (1894-1981)
Arhitekts Kārlis Reisons dzimis latviešu jūras kapteiņa Sīmaņa Reisona un Minnas (dz.Zvaigzne) Reisones ģimenē 1984.gada 26.aprīlī Pabažos. Par nopelniem Lietuvai arhitekts tiek apbalvots ar IV šķiras Ģedimina ordeni un III šķiras Vitauta Dižā ordeni. Kārlis Reisons mirst 1981.gada 17.jūlijā un tiek apglabāts Adelaides kapos.
Skatīt vairāk

Seregins Jānis (dz. 1959)
Saulkrastu patriots, kurš ar aizrautību un degsmi darbojies Saulkrastu novada kultūras attīstībā un vēstures mantojuma saglabāšanā. Bijis pirmais Saulkrastu priekšsēdētājs pēc neatkarības atjaunošanas (1990 – 1997). Par savu veikumu un nozīmīgo ieguldījumu sava novada izaugsmē un atpazīstamības stiprināšanā 2010. gadā saņēmis Saulkrastu Lielo balvu. Jau vairāk kā 35 gadus Jānis Seregins kolekcionē visu, kas saistīts ar velosipēdu rūpniecību, riteņbraukšanu un velosportu Latvijā. Viņš ir izveidojis vienīgo velosipēdu muzeju Latvijā, kas atrodas, protams, Saulkrastos. Velosipēdu muzejs kļuvis par Saulkrastu vizītkarti un iekārojamu tūrisma galamērķi, pateicoties Jāņa Seregina un viņa dēla Gunta nerimstošajai kaislībai restaurēt kultūrvēsturisko mantojumu. Tandēmā ar Edvīnu Liepiņu uzrakstīta apjomīgākā un visaptverošākā velosipēdu vēsturei veltītā grāmata “No Leitnera līdz Ērenpreisam. Velosipēdu rūpniecība Latvijā 100 gados” (2009).
Skatīt vairāk

Skujiņa Ligita (dz. 1958)
Dzimusi 1958. gada 21. novembrī Saulkrastos. Skolas gaitas sākusi Zvejniekciemā, tad mācījusies Rīgas 64. vidusskolā. Papildus apmeklējusi mūzikas skolu, mācījusies gleznot. Pēc mācībām skolā iestājusies Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā. Ligita Skujiņa uzņemta Dailes teātra 7. studijā, kuru beidzot 1982. gadā, viņa turpina darboties Dailes teātrī, vienlaicīgi iegūstot Latvijas Valsts Jāzepa Vītola konservatorijas Teātra fakultātes augstāko izglītību specialitātē “Profesionālā teātra un kino aktrise”.

Stāmers Jānis (1859 – 1940)
Skolotājs un teologs. Viņš 1881. – 1883. gadā bija mājskolotājs Pēterupē. Jānis Stāmers atvaļinājās no mācītāja pienākumiem 1931. gada 1. novembrī un vecumdienas pavadīja savā vasarnīcā Pēterupes draudzē, kurai kalpoja vairāk nekā 36 gadus (1895. – 1931. gadā viņš bija mācītājs Pēterupes, Skultes un Carnikavas luterāņu draudzēs). Stāmeram Pabažos piederēja ne tikai vasarnīca “Meeresruh”, bet arī pansija “Katrinbad”, kurā ietilpa divas vasarnīcas, ko viņš apsaimniekoja un izīrēja vasarā.
Skatīt vairāk

Staņa Marta (1913 – 1972)
Latviešu modernisma arhitekte, dizainere un skolotāja. Martas Staņas pazīstamākais darbs ir Dailes teātra ēka Rīgā, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. No 1953. līdz 1959. gadam strādājusi par būvdarbu vadītāju artelī “Zvejnieks” Skultē. Zvejniekciemā projektējusi divas daudzstāvu dzīvojamās mājas skolotājiem, Zvejniekciema vidusskolu un kultūras namu. Zvejniekciemā ir arī arhitektes pašas projektēta vasarnīca māksliniecei Lilitai Postažai.
Skatīt vairāk

Sudārs Alfrēds (1906-1997)
Mācītājs A.Sudārs par Carnikavas, Pēterupes un Skultes draudžu mācītāju ievēlēts 1932.gada 12.aprīlī. Sarakstīja grāmatu „Carnikavas, Pēterupes un Skultes baznīcas un draudzes…” 1944. gadā viņš emigrēja un dzīvoja ASV. 1997. gada 1.jūnijā mirst savas māsas mājā Pabažos. Apglabāts Saulkrastu Pēterupes kapos.
Skatīt vairāk

Šņore Edvīns (dz. 1974)
Vēsturnieks, kino režisors un politiķis, Saeimas deputāts Edvīns Šnore dzimis 1974. gada 21. martā Saulkrastos. Mācījies Rīgas 4. vidusskolā, 1992. gadā iestājies Latvijas Universitātes Politikas zinātnes un starptautisko attiecību fakultātē. No 1993. līdz 1994. gadam studējis Tautas augstskolā Norvēģijā. 2008. gadā kļuvis pazīstams ar dokumentālo filmu “Padomju stāsts”, kas tikusi izrādīta gan Latvijā, gan ārzemēs vairākos kinofestivālos. 2008. gadā saņēmis ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 2009. gadā — ceturtās šķiras Igaunijas Māras Zemes krusta ordeni.
Skatīt vairāk

Šveide Vladislavs (1915-1984)
Mākslinieks Vladislavs Šveide kopā ar sievu mākslinieci Mariannu Peilāni Zvejniekciemā 1954. gadā atrod pajumti pie laipnā “Timmāju” saimnieka šķūnītī, kurā apmetas, lai gleznotu jūrmalu. Trīs vasaras vēlāk rodas iespēja pašiem iegādāties īpašumu. Viņus ļoti piesaista Saulkrastu jūrmala, dižās priedes uz kraujas, gleznainā Pēterupe.

Vasks Pēteris (dz. 1946)
Dzimis 1946. gada 16. aprīlī Aizputē baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska (1912 – 1987) un zobārstes Ludmilas Vaskas-Buivides (1909) ģimenē. Mīlestību pret mūziku mantojis no vecākiem – mātei bijusi skaista balss un viņa dziedājusi solo baznīcas korī, bet tēvs baznīcā bija nodibinājis pat nelielu orķestri. Ģimenē klavieres pratuši spēlēt visi, bieži skanējusi arī vijole. Pēc atgriešanās no Lietuvas, kur viņš absolvēja Viļņas konservatoriju kontrabasa specialitātē, un pēc dienesta armijā radās iespēja studēt dzimtenē, nopietni pievēršoties kompozīcijai. 80. gados viņš pievērsās kompozīcijas pasniedzēja darbam, strādājot mūzikas skolās Zvejniekciemā, Salacgrīvā un Jelgavā. Iegūtie apbalvojumi: Triju zvaigžņu ordenis (2002), Herdera balva (1996), Baltijas asamblejas balva (1996), trīs Latvijas Lielās Mūzikas balvas (1993 – par balādi korim Litene, 1997 – par vijoļkoncertu Tālā gaisma, 2000 – par Otro simfoniju), Jāņa Ivanova prēmija (1989).
Skatīt vairāk

Veismane Anna (dz. 1976)
Latviešu komponiste jau bērnībā apmeklējusi Zvejniekciema bērnu mūzikas skolu, mācījusies klavierspēles klasē, kur pasniedzējs bijis Pēteris Vasks. 1994. gadā pabeigusi Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu. 2000. gadā ar maģistra grādu kompozīcijā pabeigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Papildinājusies starptautiskās kompozīcijas meistarklasēs. 2000. gadā saņēmusi Arnolda Šturma piemiņas balvu, 1998. gadā kā pianiste saņēmusi Oļģerta Zīversa balvu, 2007. gadā ieguvusi 3. vietu Latvijas Radio kora jauno komponistu konkursā. Aktīvi sadarbojusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Radio kori, ansambli Altera veritas, Tampere Raw, akordeonistu Timo Kinnunenu, mecosoprānu Ievu Paršu, džeza mūziķiem Intaru Busuli un Denisu Paškeviču. Kopš 2010. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedre. No 1998. līdz 2008. gadam strādājusi par klavierspēles un kompozīcijas skolotāju Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolā. Veismane organizē starptautisku bērnu un jauniešu vizuālās mākslas un mūzikas jaunrades konkursu “Saules krasts”.
Skatīt vairāk

Veismanis Andris (dz. 1965)
Mūziķis un kordiriģents dzimis 1965. gada 29. martā Saulkrastos. Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāja padomnieks mākslinieciskajos jautājumos un opernama diriģents. 1995. gadā viņš absolvēja Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu kordiriģēšanas specialitātē. 1995. gadā kļuva par Vidzemes kamerorķestra māksliniecisko vadītāju. No 1989. līdz 1997. gadam koncertēja kopā ar paša izveidotu kamerkori “Sacrum”. Uzstājās ASV, Kanādā, Taivānā, Krievijā, Dienvidamerikā, kā arī vairākās Eiropas valstīs. Palīdzēja veidot vairākus iestudējumus Latvijas Nacionālajā operā. Kopš 2013. gada ir kamerkora “Ave Sol” galvenais diriģents. 1988. gadā A. Veismanis uzvarēja Jāzepa Vītola Starptautiskajā kordiriģentu konkursā. 1993. un 1998. gadā saņēma Lielo Mūzikas balvu, un tajā pašā 1998. gadā arīdzan Latvijas teātra balvu.

Veismanis Jānis (1934 – 2021)
Vairāk nekā 50 gadu laikā, kopš Jānis Veismanis ieradās Saulkrastos, viņš ir iekarojis paliekošu vietu starp visu laiku 50 ievērojamākajiem saulkrastiešiem: viņš bijis klāt pie bērnu mūzikas skolas izveides, dibinājis un vadījis kori „Bangotne”, vokālos ansambļus un orķestrus, izskolojis piecus bērnus, uzcēlis ģimenes māju, vadījis Saulkrastu kultūras namu un pats galvenais – komponējis skaistas dziesmas. Gadu desmiti kopā ar „Bangotni”. Vairākus gadus Jānis Veismanis vadīja Saulkrastu kultūras namu, kura jaunās ēkas celtniecība tika pabeigta viņa darbības laikā. Kultūras nams 1981. gada maijā tika atklāts ar jauktā kora „Bangotne” 30 gadu jubilejas koncertu. Komponists un diriģents Jānis Veismanis 2007. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi, bet 2014. gadā – Saulkrastu novada domes apbalvojumu par mūža ieguldījumu.
Skatīt vairāk

Zāle Klāra (1911 – 2003)
Dzejniece dzimusi 1911. gada 11. decembrī Pabažos, kur mācījusies Pabažu pamatskolā. Pirmā publikācija – dzejoļu kopa kalendārā “Daugavas gadagrāmata 1939. gadam”. 1944. gadā autore emigrēja uz Vāciju, 1951. gadā izceļojusi uz ASV, kur studējusi glezniecību Djūka universitātē Ziemeļkarolīnā.
Skatīt vairāk

Zāle Mārtiņš (1941 – 1998)
Mārtiņš Zāle dzima un savas skolas gaitas sāka Rīgā. 1966. gadā pabeidza Rīgas Medicīnas institūtu. No 1972. gada M. Zāles dzīves ceļš saistījās ar Saulkrastiem. Viņu iecēla par bērnu sanatorijas “Saulkrasti” galveno ārstu. Sākot darbu sanatorijā, viņš ar sirdi un dvēseli iesaistījās Saulkrastu sabiedriskā un kultūras dzīvē. Būdams gan deputāts, gan dažādu komisiju vadītājs, viņš rūpējas par Saulkrastu izaugsmi. 1993. gadā M. Zāle sāka citu darbu jaunā amatā kā Saulkrastu Komunālservisa direktors. 1995. gadā viņš nodibināja savu uzņēmumu SIA “Mans īpašums”. 1997. gadā M. Zāli ievēlēja par Saulkrastu domes deputātu un domes priekšsēdētāja vietnieku.

Zemīte Inga
2014. gada 23. augustā tika atvērta pirmā grāmata, kas veltīta Saulkrastiem un cilvēkiem, kas te dzīvojuši – „Saulkrasti no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai”. Tās autore ir Zvejniekciema iedzimtā, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inga Zemīte. Kā stāsta pati grāmatas autore, viņa jau kopš dzimšanas dzīvojusi Zvejniekciemā. Bija laiks, kad ar zināmu skaudību noskatījusies, kā Ādažos iznāk grāmata pēc grāmatas, kas stāsta par to vietu un cilvēkiem. Un reiz, ar dakterīti Dzintru Visocku, kura arī strādāja skolā Ādažos, bet, tāpat kā Inga, dzīvo Zvejniekciemā, spriedušas: tas tā savādi sanāk, ka viņiem tādas grāmatas ir, bet mums nav nekā. Līdz tam Inga Zemīte bija sarakstījusi dažas mācību grāmatas literatūrā un kopā ar kolēģiem veidojusi mācību materiālus. Tāpat ik pa laikam nopublicējusi kādu rakstu avīzēs un žurnālos. Ikvienam skolotājam ir jācenšas būt aktīvam savā jomā, un ko tad citu var darīt latviešu valodas un literatūras skolotāja, ja ne rakstīt.
Skatīt vairāk

Aicinām papildināt novadnieku enciklopēdiju!
Saites izveidotas un pārbaudītas 2021. gada 12. jūlijā