Maijā novadpētniecības izstādi “Reinis Kaudzīte: Rakstnieka ceļš un sirds balss” esam veltījuši rakstnieka 185. jubilejai. Papildus esam izveidojuši konkursu, kurā var piedalīties visi interesenti atbildot uz vairākiem jautājumiem par Reini Kaudzīti. Konkursa noslēgumā tiks izlozēta arī balva. Konkursā vari piedalīties gan klātienē, gan virtuāli. Elektroniskās anketas aizpildīšanas gadījumā atbildes uz jautājumiem varēsi atrast Saulkrastu novada bibliotēkas kopkatalogā https://salaspils.biblioteka.lv/AlisePAC
Šodien, 7. decembrī 140 gadu aprit dramaturgam, Saulkrastu vārda devējam, Emīlam Cīrulim. Rakstnieks un viņa sieva Olga kādu laiku bijuši Saulkrastu kultūras dzīves organizētāji. Iestudētas E.Cīruļa lugas, Olga Cīrule strādājusi par skolotāju, spēlējusi Pēterupes baznīcas ērģeles. Pēc Rūdolfa Blaumaņa ieteikuma, Emīls Cīrulis rakstījis lugas, ir atstātas atmiņas par dzejniecēm māsām Skujiņām un Saulkrastu hronika.
Deju kolektīvs dibināts 1978. gadā un vienmēr ir aktīvi iesaistījies Saulkrastu kultūras norisēs, kā arī koncertējis sadraudzības koncertos gan tuvos, gan tālos novados.
Kopš 1978. gada kolektīvs, prasmīgi apgūstot deju svētku obligāto repertuāru un piedaloties atlases skatēs, ir ieguvis tiesības un piedalījies visos Rīgas rajona, Vidzemes novada un Latvijas Dziesmu un deju svētkos.
Pateicoties deju kolektīva iniciatīvai aizsāktas vairākas tradīcijas, kas vieno ,,Saulgriežu’’ draugu kolektīvus un popularizē Saulkrastu novadu.
Vēlam, lai 2.decembrī deju kolektīvam ,,Saulgrieži’’ un viņu vadītājai Judīte Krūmiņa Saulkrastu deju kolektīva “Saulgrieži” 45 gadu jubilejas koncerts “Saulgriežu laiks” izdodas brīnišķīgs, un kā dāvanu jubilejā pasniedzam digitalizētu materiālu par kolektīva darbību no 1978.gada līdz 1998.gadam, kurā izmantoti kolektīva hronikas materiāli.
Šīs latviešu modernisma arhitektes, dizaineres un skolotājas pazīstamākais darbs ir Dailes teātra ēka, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā, taču brīnišķīga ir arī viņas projektētā un kopā ar Andri Kalniņu realizētā būve- zvejnieku kolhoza ,,Zvejnieks’’ kultūras nams pirms 70 gadiem.
No 1953. līdz 1959. gadam Marta Staņa strādājusi par būvdarbu vadītāju šī kluba tapšanā. Izrādās, ka lielākajam tā laika zvejnieku kolhozam ar 800 biedriem, trūka telpas sarīkojumiem.
Tā, kā teritorijai garām līkumo Aģes upīte, klubs ir veidots uz zemes uzbēruma paaugstinājuma kā gaismas pils, uz kura vēlāk ceļ arī Zvejniekciema vidusskolu un citas dzīvojamās ēkas, kurus projektēja M. Staņa.
Kluba celtniecība ar centrālo apkuri, drenāžu, kanalizāciju maksāja 4 mlj. rubļu, no kuriem 3 mlj. bija kolhoza līdzekļi un miljons bija Latvijas PSR Zivsaimniecības ministrijas neatmaksājams kredīts.
Kolhoza ,,Zvejnieks’’ kluba būvniecībā M.Staņa iesaistīja savus audzēkņus no RLMV. Ēkas galvenās fasādes ornamentālu apdari izstrādāja Mākslas keramikas nodaļas absolvente Vilma Čače, ornamentālas starplogu detaļas darinājis jaunais tēlnieks Gunārs Piesis, logu apdari keramikā – Ruta Puzule. Dekoratīvās tēlniecības audzēkņi A. Drīzulis un P. Lapiņš savos diplomdarbos izveidojuši glītu terasi. Valija Dzene veidojusi vitrāžu un Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļas absolventi ir darinājuši četrus darbus – radiatora režģi, dzeramo trauku u. c.
Marta Staņa Zvejniekciemā projektējusi arī divas daudzstāvu dzīvojamās mājas skolotājiem, Zvejniekciema vidusskolu un mākslinieku Postažu ģimenes vasarnīcu.
29. oktobrī kultūras namā ,,Zvejniekciems” no plkst. 11.00 – 15.00 notiks radošo darbnīcu rīts ģimenēm ar bērniem ,,Martai Staņai 110. Arhitektūra un dizains”.
Vairāk par Emīlu Cīruli 
Vēlam, lai 2.decembrī deju kolektīvam ,,Saulgrieži’’ un viņu vadītājai Judīte Krūmiņa 
No 1953. līdz 1959. gadam Marta Staņa strādājusi par būvdarbu vadītāju šī kluba tapšanā. Izrādās, ka lielākajam tā laika zvejnieku kolhozam