Saulkrastu novada bibliotēkā esam uzaicinājuši ciemos mākslinieku Kristapu Auzenbergu. Viņa krāšņās ilustrācijas ir skatāmas grāmatās “Meža detektīvs”, “Pupuķa Ukša dziesmu svētki”, “Paņem mani sev līdzi!”, “Rotaļas un rotaļlietas”, “Aiztaisi logu, tēti”, “Ziemassvētku vecītis Rīgā” un vēl daudzās citās. Kristaps Auzenbergs ir ne tikai ilustrators, viņš ir arī autors paša radītai komiksu grāmatai “Mani ne-darbi”, kur dažnedažādos piedzīvojumos dodas ar neizsīkstošu fantāziju apveltīts blēņdaris Pēterītis.
Visiem interesentiem un viņa darbu cienītājiem būs iespēja satikt mākslinieku jau 5. oktobrī plkst. 10.00 Saulkrastu novada bibliotēkā.
«Tradicionāli grafika ir melnbalta. Es nolēmu, ka būs otrādi – balts uz melna. Klusums. Vai tas ir melns vai balts? Klusuma skaņa. Vai klusumam ir skaņa? Klusums skan. Arī Visums skan. Un, lai arī akmeņus mēs nedzirdam, tomēr nepamet sajūta, ka tie ir klusi, bet klāt esoši – ka tajos ir informācija, ko nemākam sadzirdēt,» saka grafiķe un vitrāžas māksliniece Inese Lieckalniņa.
«Mīlestība pret akmeni man bijusi vienmēr. Litogrāfijā, veidojot kompozīcijas uz akmens virsmas, var saskarties ar tā faktūru, var just dzīvā akmens pulsāciju. Man ir liela kolekcija ar akmentiņiem, ko izskalojusi mūsujūra. Kā aizbraucu uz savu Saulkrastu jūrmalu, tā dodos meklēt akmentiņus,» stāsta Inese Lieckalniņa, atzīstot, ka gan vasarnīca, gan Rīgas māja ir pilna ar akmeņiem.
«Mūsu jūrmalā var atrast ļoti interesantus akmentiņus, man izdevies atrast pat ar fosilijām. Tādi atradumi rada vēl lielāku interesi un iedvesmu tos meklēt,» atzīst Inese Lieckalniņa. Viņa ir viena no grafiķēm, kura visvairāk strādā litogrāfijas tehnikā.
«Tas ir minimālisms – uz papīra lapas ir tikai akmentiņš, nekā cita. Bet es tos nekopēju, neņemu vienu akmentiņu un to nenozīmēju. Es apskatos, iedvesmojos, tad nolieku malā un veidoju savu akmeni – no tā sajūtām, ko konkrētais objekts uz mani ir atstājis,» stāsta māksliniece.
Viņa atklāj, ka pēdējie akmeņi veidoti uz melna papīra ar baltu krāsu, bet turpinājums būs uz balta, jo – melnā papīra vairs nav. Vai neražo, vai vienkārši pie mums, Latvijā, nav vairs pieejams.Visticamāk, turpinājums būs aplūkojams tikai nākamgad. «Man patīk strādāt mierīgi,» viņa saka, uzsverot, ka vispirms uztaisa darbus un tikai tad meklē vietu, kur tos izstādīt.
«Bet es jau domāju par nākamajiem akmeņiem, sāku tos apcerēt un vienlaikus apzinos, ka domāšanas veids būs jāpamaina. Jo pēc vairāku gadu strādāšanas uz melna papīra ar baltu krāsu tagad viss būs otrādi, ar citu pieeju. Bet diskomforts domāšanā ir ļoti rosinošs. Tāpat kā pavasaris manā dārzā, kur tulpītēm un krokusiem jau deguni ārā,» smaidot nosaka Inese Lieckalniņa.Viņa atklāj, ka arī savus darbus taisa uz akmens. «Tas ir ļoti īpašs kaļķakmens, kas no gliemežvāciņu nogulsnējumiem izveidojies pirms septiņdesmit miljoniem gadu. Nebūs melots, ja teikšu, ka, iespējams, vēl senāk. Kādreiz pasaulē bija trīs vietas, kur šos akmeņus ieguva, tagad palikusi tikai viena. Nosaukumu gan nepateikšu, varu kļūdīties. Un uz šī īpašā akmens, kas ir gluds, ļoti blīvs un diezgan mīksts, es zīmēju un taisu savas litogrāfijas.»
Izstāde apskatāma visu septembri bibliotēkas darba laikos: Darba dienās 9.00 – 17.00 Sestdienās 10.00 – 14.00
Jauns mēnesis ir klāt, un bibliotēkā apskatāma jauna mākslas izstāde. Ko par savu daiļradi saka pati autore Kristīne Bluka? Gleznošana mani relaksē, iedvesmo jaunām idejām, līdzsvaro un rada pašmieru. Krāsas pašas, pavisam neuzkrītoši, palīdz veidot tēlu, kas atspoguļojas uz audekla. Neesmu mācījusies gleznot, bet jau ilgu laiku jutu vēlmi paņemt otu, krāsu, audeklu un mēģināt darīt, veidot, radīt… un tā 2019.gadā sāku realizēt savus mazos sapņus. Sākot gleznot, nekad nezinu, kas īsti sanāks, jo darbus veidoju domās, sajūtās un tajā brīdī arī viss notiek. Audekls šķiet paņem tās nokrāsas, kādas ir īstās un piemērotās. Savu darbu veidošanu varu pielīdzināt meditācijai. Šķiet, krāsas dažkārt pašas zina, kā jābūt, man atliek vien izteikt tās. Gala rezultātā top priekšmeti, ko daži sauc par gleznu, citi par dekoru, bet es – par tukšo vietu aizpildīšanu.Iespējams arī Tev ir kādi slēptie sapņi, kas saistīti ar gleznošanu, tad atliek vien sākt tos realizēt!
🕔 Izstāde apskatāma no 1. līdz 31. augustam bibliotēkas darba laikā.
Darba dienās: 9:00 – 17:00 Sestdienās: 10:00 – 14:00 Raiņa iela 7, Saulkrasti
13. JŪLIJĀ BIBLIOTĒKĀ NOTIKA EKSPOZĪCIJAS MAIŅA UN ESOŠO GLEZNU VIETĀ IR SKATĀMAS JAUNAS
Šoreiz es izstādu gleznas, kuras tapušas tepat Saulkrastu apkaimē. Jūra. Daba ir mana kaislība. Kamdēļ? Tā ir skaista. Vienkārši skaista. Jau vairāk kā simts gadus mākslai vairāk tika uzdots meklēt interesanto. Tas ir noteicis bezgalīgās formas rotaļas, kur dominē vēlme pārsteigt skatītāju. Bet izrādījās, ka ir interesanti arī dedzināt kūlu, izbraukāt mežus, iznīcināt.. tas cilvēkam šķiet intersanti. Viens ķer, otrs bēg, trešais tiesā. Interesanti. Man gribās atgriezties pie skaistā. Lai cik neintersanti tas būtu. Formāli gleznas ir reālas, lai gan nevēlos atdarināt fotogrāfijas. Ar to nodarbojas mana sieva, un zinu tās vērtību. Es gleznoju reāli mācoties nevis no citiem māksliniekiem vai skolām, bet no dabas. Mani neinteresē klasiskās krāsu attiecību, formu un kompozīciju formulas. Lai tās paliek skolā, kur noteikumi vajadzīgi, lai liktu atzīmes. Man patīk reālais dabas skaistums, lai cik tas reizēm neizskatās banāls. Reāls, jo pārāk daudz mums apkārt ir aizplīvurotu teikumu, neskaidru domu divdomīgu izteikumu, abstraktu frāžu un formu. Es gribu skatīties uz šo pasauli skaidri, nesamāksloti. Laikā, kad mākslā dominē abstrakcijas, nepabeigtības, izklaide un pārsteigumi, būtu naivi domāt, ka gūšu milzu atsaucību. Bet es palieku pie sava. Varbūt varu to atļauties, jo esmu arī mākslas zinātnieks ar mākslas maģistru. Varu atļauties, jo neesmu atkarīgs no savu gleznu pārdošanas vajadzības. Es varu atļauties skatīties, kā to gribu es, un tā es darīšu, par savu darbu misiju izvirzot uzdevumu parādīt mums visiem to, cik dabīgā pasaule tomēr ir skaista. Ja jūs kaut ko saņemsiet no tā, ko dodu, būšu patiesi laimīgs.Jā, ja kādam tas vēl interesē – netālu no Saulkrastiem organizējam 1 vai 2 dienu plenērus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Bet par to vairāk varat skatīt sociālajā tīklā Facebook Terēzes Zaķes mākslas studija, rakstot makslasstudija@gmail.com vai zvanot 20064467. Guntars Zakis, mākslinieks
